Diskutē par ES tālāku paplašināšanosDiskusiju grupas dalībnieku sastāvā Rīgā bija EK paplašināšanās ģenerāldirektorāta padomnieks Venčeslass de Lobkovičs (Wenceslas de Lobkowicz), Turcijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijas Republikā Aiši Aihana Asja, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Eiropas departamenta direktors Indulis Ābelis, Latvijas Ministru prezidenta ārlietu padomniece, ārlietu eksperte Solveiga Silkalna un ekonomikas eksperte "Team Europe" dalībniece, akadēmiķe Raita Karnīte. Diskusijas moderatore bija BSA "Eiropas studiju" programmas direktore, "Team Europe" dalībniece Ilze Ostrovska. Ņemot vērā līdzšinējos ES paplašināšanās panākumus demokrātijas konsolidāciju, likuma varas izplatību, jaunas ekonomiskās iespējas, ES nozīmes palielināšanos globālajā pasaulē, izstrādājot pretpasākumus klimata izmaiņu, konkurences un finanšu tirgus izaicinājumiem, ES paplašināšanās politika ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem ES ārpolitikas instrumentiem. Par spīti tam, ka pašreizējais ES paplašināšanās process notiek dziļas ekonomiskās krīzes seku pārvarēšanas periodā, tomēr ES pēdējo gadu laikā saņēmusi virkni iesniegumu no atsevišķām valstīm ar lūgumu tikt uzņemtām ES. Tādām valstīm kā Serbija, Bosnija un Hercegovina un Kosova, kuras tiek vērtētas kā potenciālas ES dalībvalstis, 2008. 2009. gadā pievienojās Melnkalne, Albānija un Islande. Savukārt Turcija, bijusī Dienvidslāvijas republika Maķedonija un Horvātija jau ilgāku laiku aktīvi risina pievienošanās sarunas un veic reformas, lai sekmīgi varētu kļūt par ES dalībvalsti. Nupat EK publicējusi ikgadējo paplašināšanās ziņojumu, kurā tika izvērtēts kandidātvalstu progress, pildot Kopenhāgenas kritērijus un veicot reformas, jo īpaši likuma varas un labas pārvaldības nodrošināšanā, kā arī tika iezīmēts paplašināšanās mehānisms tuvākam un tālākam periodam. Lai veicinātu sabiedrības informētību un izpratni par paplašināšanās mērķiem un ieguvumiem, kā arī par problēmām, ar kurām paplašināšanās procesā saskaras gan kandidātvalstis, gan dalībvalstis, BSA organizēja diskusiju, kas veltīta jaunajam paplašināšanās ziņojumam. Tajā piedalījās augstskolas mācībspēki, akadēmiskās administrācijas pārstāvji un Latvijas un ārvalstu studenti. V. Lobkovičs informēja par jomām, kurās katrai no minētajām valstīm jāpieliek pūles, lai panāktu progresu. Turcijas vēstniece pastāstīja par sieviešu tiesību attīstību šajā valstī gadsimtu griezumā, uzsverot, ka Turcija ir moderna valsts ar mūsdienīgu tiesību sistēmu, bet ES tā meklē tirgu saviem ražojumiem. Studenti jautāja par to, cik tad viegli vai grūti Turcijai klājas ar nacionālās likumdošanas pietuvināšanu ES tiesību aktiem, ņemot vērā to, ka islāma valstīs sakrālās vērtības ir prioritāras pār sekulārajām? Vēstniece atgādināja, ka Turcijā ir moderni likumi. Turku tautai ir zināmā mērā militāra mentalitāte turki vienmēr ir bijuši labi karavīri, mums patīk aizsargāt, tāpēc arī Turcija ir iesaistījusies dažu militāro konfliktu noregulēšanā. Mums 20. gs. sākumā bija ļoti labas attiecības ar Krieviju un arī ar Rietumiem nav problēmu. Mūsu valsts ir arī saņēmusi ultimātus, un visapkārt tai ir bijuši kari, tāpēc 1953. gadā mēs pievienojāmies NATO blokam. Valsts drošībai tiek tērēta ļoti liela nauda. Mēs esam laimīgi, ka mūsu valstī nav naftas, teica Turcijas vēstniece. Tas gan arī nozīmē, ka ļaudīm ir daudz un grūti jāstrādā, lai nopelnītu iztiku. Šī paša iemesla dēļ ģimenes esot ieinteresētas bērnu izglītībā. Turcija negrib karus, jo tie dārgi izmaksā un kara laikā nevar tirgoties, bez tam karš veicina terorisma attīstību. Turki ir 229 gadus karojuši pavisam vairāk nekā 80 karos ar Krieviju, ir valdījuši Arābu pussalā un Āfrikā. Tagad turki grib tirgoties un kļūt turīgi. Mēs saprotam Poliju un zinām, kas notiek Balkānos, zinām, ko var gaidīt no Krievijas. Mēs gribam būt daļa no Eiropas, gribam augt kopā ar ES. Mēs gribam ieviest Eiropas vērtības un standartus, uzsvēra vēstniece Aiši Aihana Asja. S. Silkalna atzīmēja, ka Latvija atbalsta labi sagatavotu ES paplašināšanos. Latvija pati ir izgājusi šo procesu un saprot, ko tas nozīmē. I. Ābelis norādīja, ka Latvija sagatavos viedokli par minēto EK Paplašināšanās ziņojumu. Savukārt R. Karnīte teica, ka Latvijai ir svarīgi, lai ES politika valstu iestāšanās jautājumā būtu konsekventa. Viņa arī atgādināja, ka nākamā ES paplašināšanās varētu būt raksturīga ar vairāku mazu un vāju valstu iekļaušanu. Tas ir izaicinājums arī ES. Tas nozīmē, ka būs daudz problēmu, ko risināt, bet tas neapšaubāmi dod ekonomiskus labumus un palielina globālo konkurētspēju, teica R. Karnīte. Raksts pārpublicēts no laikraksta "Brīvā Daugava", 27.11.2010. |